ziņas
Kas mēs esam
Bībele
LELB mājaslapa
Pieņemšanas laiks
Dievkalpojumi
AKTIVITĀTES
Svētdarbības
Publikācijas
Grāmatu galds
Tālmācība
Vēsture
Ziedojumi
Bildes
 
lapas: 1-10 11-20 21-26 
Kristus Augšāmcelšanās Svētki vai Lieldienas? (8)
Kā un ko svinēt - Lieldienas vai Kristus Augšāmcelšanos? Vai latviski, kā mēdz teikt,  - pagāniskā garā vai kristīgi. Vai nu tā, vai tā? Dažkārt ļaudis domā, ka tās īsti latviskās tradīcijas, nu tās, par kurām latvju tautas Dainās raksta, ir pagāniskās; bet tās jaunākās un līdz ar to latviešiem svešākās ir kristīgās - baznīcas tradīcijas, un ja grib būt īsteni tautisks un latvisks, tad nekas cits neatliek kā būt pagāniskam, jo mēdz apgalvot, ka latvieši tak esot pagāni. Vai tiešām tas ir viennozīmīgi? Ko par to saka pašas tautas dziesmas? Jā, Dainās ir arī refleksijas uz pagānismu, - ne uz vēsturisko, kas bija pirms kristietības ienākšanas, bet uz to pagānisko, kas vienmēr un visur ir pastāvējis paralēli kristietībai.
 Iesūtīts: 2011.04.23 20:31lasīt tālak »
Par televizoru un brīvo laiku. Par brīvību - skatīties, vai neskatīties!? (1)
Kad kalpoju Vecpiebalgas draudzē mēs izdevām draudzes avīzi "Saucēja Balss". Vērojot kaislības ap TV digitalizēšanu, klausoties apspriedes par šo tēmu man neviļus nāca prātā kāds raksts, kuru publicējām šajā avīzē. Tās bija Vecpiebaldas draudzes locekles pārdomas par TV.


 Iesūtīts: 2010.04.13 18:22lasīt tālak »
Uzraksts uz kapakmens. (1)
Kad es biju jauns un brīvs un manai iztēlei nebija robežu, es sapņoju izmainīt pasauli.
Kad es kļuvu vecāks un gudrāks, es atklāju, ka pasaule nemainīsies, un tāpēc sašaurināju savu sapņus un nolēmu izmainīt tikai savu valsti. Bet arī tā šķita nesatricināma .
Kad es sasniedzu sirmu vecumu, ar pēdējiem izmisīgiem centieniem es nolēmu izmainīt tikai savu ģimeni, tos, kuri man ir vistuvākie, bet arī tas nenotika .
Un tagad, kad es guļu uz nāves gultas , esmu nonācis pie atziņas , ja es pirmām kārtām būtu izmanījis sevi, tad es ar savu piemēru būtu spējis izmainīt arī savu ģimeni . Pateicoties savu tuvinieku iedvesmai un iedrošinājumam, es būtu spējis uzlabot savu valsti un kas to lai zina - varbūt būtu izmainījis arī visu pasauli?

Uzraksts uz kāda bīskapa kapa akmens, 1100.gads, Vestminsteres abatija
 Iesūtīts: 2010.04.07 08:26lasīt tālak »
Kādas klostera abates lūgšana. (1)
Kungs, Tu labāk zini par mani, ka laikam ritot, novecoju un kādu dienu būšu pavisam veca. Neļauj man kļūt par pļāpu un par visu vairāk pasargā mani no liktenīgajiem maldiem, ka katrā lietā un vietā man jādara zināmas savas domas.
Atbrīvo mani no neremdināmas vēlmes jaukties citu darīšanās. Liec man būt gādīgai, bet ne īgnai, liec izpalīdzēt, bet ne izrīkot. Žēl, protams, ka nevarēšu likt lietā savu gadu gadiem krāto gudrību, bet Tu Kungs zini, ka gribu saglabāt kaut pāris draugu. Pasargā mani no vēlmes iegrimt sīkumos. Dod man spārnus, lai uzreiz nonāktu pie lietas būtības.
Lūdzu žēlastību un pacietību, lai spētu uzklausīt citus runājam par savām slimībām, bet apzīmogo manas lūpas, lai es nebilstu ne vārda par savām sāpēm - drīz tās pieņemsies spēkā, un katru gadu aizvien pieaugs vēlme runāt par tām. Dod man spēku izciest tās.
Neuzdrošinos lūgt, lai Tu uzlabotu manu atmiņu, tā vietā neliedz pazemību un aiztaupi pašpārliecinātību, kad tas, ko es atceros, ir pretrunā ar pārējo atmiņām. Neliedz man saņemt šo brīnišķo mācību, ka arī es varu kādreiz kļūdīties.
Sargā mani Savā pieticīgajā maigumā. Negribu būt svētā - līdzās svētajiem reizēm grūta dzīve, bet taisnība ir tā, ka vecs, ķildīgs sievišķis ir Nelabā augstākais sasniegums.
Dod man spēku saskatīt labo lietās un cilvēkos, no kuriem tas ir vismazāk sagaidāms. Un palīdzi man, Dievs, savā žēlastībā darīt to viņiem zināmu.

(Lūgšanas izcelsme nezināma, par to uzskata kādu 17.gs. dzīvojušu mūķeni).

 Iesūtīts: 2010.04.07 08:51
Kam pieder mans laiks? (1)
Mēdz sacīt: ”Laiks ir nauda”. Es gan sacītu, ka laikam ir lielāka vērtība nekā naudai. Kāpēc? Tāpēc, ka naudu var nopelnīt, iztērēt, un atkal nopelnīt. Laiku turpretim var iztērēt tikai vienu vienīgu reizi. Laiks kā spēks var darboties mūsu labā vai pret mums. Jūs jautāsiet: “Vai nav tā, ka laiks vienmēr darbojas pret mums?” Es sacīšu - nē. Cilvēki par laiku mēdz runāt kā par dzīvu būtni, sakot, ka viņš velkās, iet, skrien; mēdz laikam piedēvēt arī zināmu saprātu, sakot, ka laiks visu noliek savās vietās; tam piedēvē arī destruktīvu spēku - runājot par laika zobu. Mēs varam arī laikam nodarīt pāri! Laiku var nosist, vai arī stiept, vilkt - kā uz kāda moku rata. Vēl mēdz sacīt, ka laiks esot skaudīgs. Tāda cilvēciska vērtība. Par laiku (tāpat kā par naudu) mēs mēdzam teikt, ka mums tā nav. Parasti jau nav tā, ka nemaz nav. Bet nav priekš konkrētas nodarbošanās vai cilvēka. Nauda kādam ir daudz, bet kādam maz - tā var būt. Ar laiku gluži tā nav. Laiks mums ir līdzīgās devās. Sešdesmit sekundes minūtē, divdesmit četras stundas diennaktī, divpadsmit mēneši gadā. Mūsu ziņā ir laika izlietojums. Kā un kam mēs to iztērēsim. Laiku mēs sadalām vadoties no tā, kas mums šķiet svarīgs - tam arī atvēlot vairāk. Cilvēks mēdz nonākt apburtā laika bada lokā, un pat ar piepūli no tā netiek ārā. Vienmēr trūkst laika. Hroniski. Šīs situācijas magnētiskais mānīgums ir tajā, ka cilvēks dzīvo iluzorā sajūtā, ka tas ir tikai pagaidām. Dienas, mēneši, gadi iet uz priekšu, bet situācija tā arī nemainās. Vienmēr ir kas jauns nemainīgajā laika badā. Kas, manuprāt, ir zīmīgi - laiks pietrūkst tieši svarīgākajam.
 Iesūtīts: 2009.03.13 16:36lasīt tālak »
Kādā zīmē būs gads? (4)
Daudzi cilvēki piešķir dienām, mēnešiem un gadiem īpašu nozīmi. Ir simtiem kalendāru, brošūru un pat pabiezu grāmatu, kurās, par pamatu ņemot dzimšanas dienu, tiek sīki un smalki izklāstītas cilvēka rakstura īpašības, saderības, slimības un pat ieteiktas mīlas pozas.
Pat aiz pavisam nevainīga jautājuma: “Kad tu esi dzimis?” mēdz slēpties cilvēka vēlme uzzināt tavu horoskopa zīmi. Protams, var jau būt, ka cilvēks vēlas uzzināt manu dzimšanas dienas datumu, lai turpmāk varētu mani apsveikt. Esmu jautājis: ”Kāpēc tu to gribi zināt”? Atbilde parasti ir: ”Vienkārši tāpat vien, interesanti”. Bet nav jau tā, ka vienkārši tāpat vien! Var jau būt, ka pats cilvēks īsti neapzinās, ka tas nav tāpat vien.
Lietas būtība jau ir ļoti vienkārša. Cilvēks uzzina kādā horoskopa zīmē tu esi dzimis. Viņš ir lasījis šinī zīmē dzimušo raksturojumus un tādā veidā viņam ir izveidojies priekšstats par to, kādi ir žirafes, krokodili, kamieļi un visi pārējie (es zinu, ka tieši šādas zīmes nav). Tālākais domu gājiens ir par zīmi, kurā pats jautātājs ir dzimis. Viņš parasti to it labi zina un ir izlasījis ar kurām zīmēm viņam laba saderība, bet ar kurām nē. Tad nu iedomājieties, kādus secinājumus par jums izdara cilvēks, kurš jūs nepazīst, vai arī tikko sāk iepazīt ja jūsu horoskopu zīmes ir tādas, kuras pēc apraksta ir nesaderīgas! Nav jau tā, ka tikai nekristīgi cilvēki interesējas par horoskopiem un uzdod šādus jautājumus. To dara arī cilvēki, kuri ir draudžu locekļi; kristīti, iesvētīti, nāk pie Svētā Vakarēdiena un uzskata sevi par kristiešiem. Daudzi varbūt man sacīs, ka tas viss darbojas un minēs kādus konkrētus piemērus: “Lūk, Jānis bija krokodils, bet Matilde – žirafe, un tak viņiem nekas nesanāca, jo, lūk, zīmes nesaderīgas”!
 Iesūtīts: 2008.12.29 15:51lasīt tālak »
lapas: 1-10 11-20 21-26 

Draudzes mācītājs
Ivo Pavlovičs
29449558
pavlovics.ivo@gmail.com
  Mācītājs pieņem apmeklētējus Saulkrastos Mācītājmuižā
otrdienās 16:00 - 19:00
piektdienās 16.00 - 19:00
Kā arī  pēc vienošanās citā laikā un vietā.
 

 

 »