ziņas
Kas mēs esam
Bībele
LELB mājaslapa
Pieņemšanas laiks
Dievkalpojumi
AKTIVITĀTES
Svētdarbības
Publikācijas
Grāmatu galds
Tālmācība
Vēsture
Ziedojumi
Bildes
 
Palmarum

Otrā dienā liels ļaužu pulks, kas bija nācis uz svētkiem, dabūjuši zināt, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi, ņēma palmu zarus un izgāja Viņam pretim, kliegdami: "Ozianna, slavēts, kas nāk Dieva Tā Kunga Vārdā, Israēla Ķēniņš!" Bet Jēzus, atradis jaunu ēzeli, uzsēdās tam virsū, kā rakstīts: nebīsties, Ciānas meita, redzi, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa! - To visu Viņa mācekļi sākumā nesaprata, bet, kad Jēzus bija ticis apskaidrots, tad viņiem ienāca prātā, ka tas par Viņu bija rakstīts un ka tāpēc tie Viņam to bija darījuši. Šādu liecību nodeva ļaudis, kas pie Viņa bija bijuši, kad Viņš Lācaru bija saucis no kapa un uzmodinājis no miroņiem. Tāpēc arī tauta Viņam bija gājusi pretim, ka viņa bija dabūjusi zināt, ka Viņš šo zīmi bija darījis. Bet farizeji runāja savā starpā: "Jūs redzat, ka jūs nekā nespējat darīt! Redziet, visa pasaule iet Viņam pakaļ!" 

Jņ 12:12-19



Visa pasaule iet pakaļ Jēzum un neviens šo gājienu neapturēs!

Jēzus mācekļi apseglo ar savām drēbēm ēzeli un Jēzus ēzeļa mugurā lēnām tuvojas Jeruzālemei. Ļaudis sajūsmas pilni iznāk Viņam pretim un sauc: “Ozianna, slavēts, kas nāk Dieva Tā Kunga Vārdā, Israēla Ķēniņš!” Ne mācekļi, ne tauta īsti nesaprot kas notiek. Šķiet, visi notikumi stihiski seko cits citam bez īpaša plāna un nozīmes. Tikai vēlāk, jau pēc Pestītāja augšāmcelšanās, mācekļi saprata, ka šajā stihiskajā ļaužu sajūsmā piepildījās Vecās derbības pravieša Cakarijas pirms vairāk kā piecsimt gadiem rakstītais mesiāniskais pravietojums par Jēzus triumfālo ienākšanu Jeruzālemē.

 Tikai vēlāk mācekļi ieraudzīja un saprata, ka ar šo tiriumfālo ienākšanu Jeruzālemē sākās nebeidzamais Mesijas triumfa gājiens cauri laikam un telpai līdz pasaules galam.


Jēzus pazemīgs jāj ēzeļa mugurā un pilsēta sajūsmas pilna viņu uzņem ar ķēnišķu godu. Jā, viņi varbūt visu līdz galam nesaprot, jā varbūt arī kaut ko pārprot, bet  viņi sajūsmas pilni iznāk pretī savam Ķēniņam un pagodina Viņu. Vai dzirdat ko saka farizeji? Viņi jūtas bezspēcīgi kaut ko iesākt, jo visa tauta, kura ir redzējusi Jēzus darītos brīnumus, un jo īpaši pēdējo - Lācara augšām celšanas brīnumu seko Jēzum. Vai jūs dzirdat kā farizeji uztraucas un saka, ka ir bezspēcīgi apturēt šo tautas kustību? Vai dzirdat kā farizeji bezspēcībā sauc: “... visa pasaule iet Viņam pakaļ!” Ja mēs lasīsim tālāk, šo Jāņa evaņģēlijā aprakstīto tautas sajūsmas pilno nākšanu pretim Jēzum, mēs redzēsim, ka ne vien jūdi, bet arī grieķi, kuri taču ir pagāni, nāk lai sastaptos ar Jēzu un runātu ar Viņu. Jā, farizejiem ir vara apsūdzēt un panākt soda izpildi, jā viņiem ir politiskā ietekme spēcīgi argumenti ar kuriem viņi piespiež piekāpties pat Jūdejas provinces pārvaldnieku Ponciju Pilātu, bet tas ne tik vien neaptur ļaužu aizrautīgo vēlmi sekot Kristum, bet pat pastiprina. Skumji, ka tieši tie, kuriem taču vajadzēja šajā tautas mīlētajā Skolotājā atpazīt Jūdu ķēniņu un Mesiju ir Viņa apsūdzētāji. Neizdarīsim pārsteidzīgu secinājumu domājot, ka tauta pati no sevis novērsās no Dāvida Dēla dažas dienas vēlāk - Lielās Piektdienas rītā. Kā liecina evaņģēlisti Matejs un Marks, tad tieši tautas garīgie vadītāji bija tie, kuri izšķirošajā brīdī samusināja tautu iemainīt Jūdu Ķēniņu pret slepkavu Barabu.

 

Nakts melnumā sagūstīts, rīta agrumā notiesāts Jēzus dodas uz soda izpildes vietu - Golgātu. Ķēniņš ar ērkšķu vainagu un krustu uz kamiešiem. Ne jūdu garīgo vadītāju politiskā ietekme, vai izveicība lika iet Jūdu Ķēniņam Golgātas ceļu, bet gan mīlestība. Neremdināmas skumjas, netaisnības izjūta un bezspēcība pildīja ļaužu sirdis. Bezspēcīgi jelkādā veidā ietekmēt notikumu gaitu ļaudis varēja tikai asarām acīs vērot notiekošo. Vai tas neizskatās pēc netaisnības triumfa, kurš savā nenovēršamībā maļ ļaužu sirdis kā dzirnu akmens graudus? Vai nav tā, ka farizeju, rakstu mācītāju, priesteru ilgstošie mēģinājumi nogalināt Jēzu tūdaļ piepildīsies un ar Jūdu Ķēniņu būs cauri?


Dažas stundas vēlāk pie krusta mirst tas, kuru pirms dažām dienām Jeruzāleme sagaidīja ar ķēnišķu godu. Ar to šai lietai vajadzētu beigties - tā domāja Viņa apsūdzētāji un tiesātāji. Drošības pēc pat sardzi pielika pie kapa, jo kas zina, varbūt tauta nāk pie viņa jau miruša. 


Bet uzvaras gājiens turpinās, turpinās arī pēc tam, kad visam vajadzēja būt cauri. Pie kapa noliktie sargi ar šausmām bēga, kad redzēja kā enģelis noveļ no kapa akmeni. Tautas priekštāvji, tie, kuri Jēzu bija apsūdzējuši, joprojām bija akli. Arī šo zīmi viņi neuztvēra, bet izmisīgi, ar acu liecinieku piekukuļošanu un melu izplatīšanu mēģināja apturēt nu jau augšāmceltā Jēzus uzvaras gājienu, bet tas turpinājās neskatoties uz vajāšanām. Uz trešā gadsimta vidu kristīgā ticībā bija izplatījusies visā Romas impērijā un daudzviet aiz tās robežām. Tuvāk mūsu dienām - divdesmitā gadsimta sākumā notika liela mēroga vajāšanas pret kristiešiem visā padomju savienībā. Ar dažādu intensitāti tās turpinājās līdz pat pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Hruščovs solīja, ka parādīs pa televizoru pēdējo mācītāju, bet Tomēr arī tas neapturēja Kristus uzvaras gājienu pasaulē. Impērija, kura domāja uzvarēt un izskaust kristīgo ticību sabruka. 


Impērijas krīt dodot vietu jaunām, imperatori un varenie valdnieki nogrimst vēstures mijkrēslī, bet Kristus turpina savu uzvaras gājienu.


Varbūt mēs brīžam esam noskumuši par to, ka Kristu nepieņem, ka Viņa Baznīcu nicina un vajā, no Dieva baušļiem atkāpjas, bet Kristus uzvaras gājiens par spīti visam turpinās. Katrā dievkalpojumā, Svētā Vakarēdiena liturģijā mēs izdziedam tos pašus vārdus, ar kuriem pirms gandrīz divtūkstoš gadiem tauta Jeruzālemē sagaidīja savu Ķēniņu - Lai slavēts ir kas nāk tā Kunga vārdā, Ozianna augstībā. Lūk, Viņa uzvaras gājiens no Jeruzālemes ir atnācis arī uz manu pilsētu, uz manu ciemu, uz manu dievnamu. Cauri laikam un telpai Kristus ir atnācis pie manis, lai arī es viņu varētu sveikt ar ķēnišķu godu.


Laiks iet uz priekšu, Kristus uzvaras gājienam rodas jauni šķēršļi un izaicinājumi, arvien kāds nostājas Kristus ceļā un atkal kāds bezspēcībā nopūšas sakot - ... visa pasaule iet Viņam pakaļ. Nekas līdz šim nav varējis aizšķērsot Kristum ceļu un Viņu apturēt. Viņš nāk pie savējiem un paliek kopā ar mums dāvājot savu klātbūni laikā un telpā. Klātbūtni līdz pasaules galam. 


Āmen.


1 Cak 9:9

2 Mat 28:20

3 Mk 15:6-11, Mat 27:20

 Iesūtīts: 2014.04.13 22:51
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:
aplūkot atsauksmes (0)

Draudzes mācītājs
Ivo Pavlovičs
29449558
pavlovics.ivo@gmail.com
  Mācītājs pieņem apmeklētējus Saulkrastos Mācītājmuižā
otrdienās 16:00 - 19:00
piektdienās 16.00 - 19:00
Kā arī  pēc vienošanās citā laikā un vietā.
 

 

 »