Gundega Ruņģe
Saulkrastu draudzei pieder ilgus gadus. Bijusi viena no pirmajām Svētdienas skolas skolotājām pēc Vairas Bitēnas (no 1993.gada) veidojusi krāsu maketus baznīcas remontam, strādājusi un krāsojusi arī praktiski. Pēc iekšējā aicinājuma māksliniece un dzejniece. Bijusi Rīgas jauno literātu apvienības biedre, piedalījusies dzejas lasījumos. „Lietišķo” laikos organizējusi Austras Skujiņas dzejas vakarus. Vēlāk ik pa laikam publicējusies dažādos preses izdevumos (izvērstākajā variantā minēšu konkrēti), arī žurnālā Tikšanās. Sagatavots makets dzejas krājumam. Mēs novecojam,
mūžam jauna
ir laika gaita mūžībā.
Es nosarktu pie staba kaunā.
Cik sprīdis īss
ko laicībā
mēs bezgalīgā svarā nesam,
kaut – putekļi uz laika ass.
Vien putekļi mēs visi esam,
ko vieniem pašiem
nesaprast... (Gundega Ruņģe)
|